27. Septembris, 2018

Eksperti: finansējuma piesaistē sportam nepieciešama politiskā griba un novatoriski risinājumi

Eiropas Sporta nedēļas ietvaros aizvadīts forums par finansējumu sportā

Finansējuma apjoms ir viens no Latvijas sporta nozares aktuālākajiem un sāpīgākajiem jautājumiem, atzīst Eiropas Sporta nedēļas foruma “Finansējums sportā jeb cik maksā sports?” eksperti. Lai uzlabotu situāciju visos sporta līmeņos, ir nepieciešama politiskā griba un laikmetīga, inovācijās balstīta pieeja digitālajā komunikācijā.

Galvenie finansējuma avoti Latvijā augstas klases sportam ir pašu sportistu un viņu ģimeņu līdzekļi, pašvaldību sporta skolu un sporta klubu finansējums, individuālo sponsoru un atbalstītāju ieguldījums, valsts budžeta līdzekļi, sporta organizāciju sponsoru un atbalstītāju līdzekļi, SOK Olimpiskā solidaritāte un LOK, LSFP, LKSSA, Sporta veidu federācijas, Latvijas Olimpiešu sociālais fonds (LOSF), Latvijas Olimpiskā vienība (LOV) un Latvijas Paralimpiskā komiteja.

Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, runājot par finansējumu augstas klases sportā norāda, ka augstas klases sasniegumu sporta budžeta finansējuma apjoms 2018. gadā vēl nav atgriezies 2007. gada līmenī. Šogad valsts sporta budžets ir 51,4 miljoni eiro, no tiem 12,15 miljoni attiecas uz augstas klases sasniegumu sporta finansēšanu. “Lai risinātu augstas klases sasniegumu sporta finansēšanas jautājumus, nepieciešama politiskā griba, nodrošinot līdzvērtīgu un ne zemāku finansējuma apjomu nākamgad. Un saglabājas tendence – bez ziedojumiem vai cita kompensējošā mehānisma neiztikt,” uzsver A. Vrubļevskis.

2018. gada nodokļu reforma ir būtiski samazinājusi ziedojumu apjomu sportam. “Neatkarīgi no tā, kāds ir sportošanas mērķis – personīgais, kontinenta vai pasaules rekords – tā pamatā ir finansējums. Pārņemot Igaunijas pieredzi nodokļu jomā, bija skaidrs, ka izmaiņas būs neatgriezeniskas – pie iepriekšējā finansējuma modeļa atgriezties nebūs iespējams, bet nepieciešama diskusija par sporta finansējuma saglabāšanu un pārejas periodu, lai vismaz saglabātu līdzšinējo atbalsta līmeni,” komentē Einars Fogelis, Latvijas Sporta federāciju (LSFP) padomes prezidents.

Pasaules pieredze rāda, ka šobrīd sportā globāli tiek ieguldīts daudz vairāk līdzekļu nekā jebkad agrāk, tomēr daļai tradicionālo sporta veidu finansējuma piesaiste, izaugsme un komunikācija ar skatītājiem ir aizvien lielāks izaicinājums.

Tjerijs Bora (Thierry Bora), sporta foruma lektors, “Sport Matters Consulting” dibinātājs uzmanību vairāk vērsa uz tendencēm pasaules sporta mārketingā. “Tendences liecina, ka sporta organizatoriem ir jādomā savādāk nekā iepriekš, jo tehnoloģiju attīstība un inovācijas ienāk arī sportā. Ja skatāmies uz sportu kā uz biznesu, tajā nevar izmantot līdzšinējās auditorijas un finansējuma piesaistes metodes. Ir jādomā radoši un jāizmanto inovācijas. Šobrīd aktuālākā tendence ir digitālā komunikācija, kur investē lielie pasaules sporta klubi un organizācijas, jo arī auditorijas, tostarp jauniešu, ikdienā izmantotie informācijas kanāli mainās. Sporta organizācijas to veiksmīgi izmanto savā labā.”

Ekonomists un finansists Elmārs Kehris, “KeKonsultācijas” valdes loceklis ir pārliecināts, ka Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālo sporta centru, piesaistot papildu finansējumu un izceļot Latvijas sportu pasaulē. “Latvijā gada laikā notiek vismaz 10 vērienīgi un starptautiskas nozīmes sporta pasākumi, kas piesaista ap 10 miljoniem eiro jeb piecas reizes vairāk, nekā tajos ieguldītais valsts finansējums.” Kā norāda E. Kehris, šis ir veids, kā Latvija var stiprināt valsts tēlu Baltijas un Skandināvijas valstu sportistu un tūristu vidū.

Vivus.lv MTB maratons sacensību organizators Mairis Levans rosināja sacensību rīkotājus nemitīgi rast risinājumus, kā dalībniekiem piedāvāt ko jaunu, daloties ar praktiskiem padomiem. Dalībnieki par sacensībām maksā un nemitīgi izvirza jaunas prasības. “Vivus.lv MTB sacensībās dalībnieku skaits ir ierobežots, lai nezustu sacensību kvalitāte. Tāpat jo tālāk sacensības no pilsētas uz mežu, jo labāk. Darbā ar sadarbības partneriem – nesoliet to, par ko neesat droši, nenoklusējiet to, kas nav izdevies,” pieredzē dalījās M.Levans.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) mārketinga nodaļas vadītājs Kalvis Kovaļevs uzsvēra, ka LBS nav uzņēmums, kas peļņu var sadalīt dividendēs, tādēļ katra nopirktā biļete uz valstsvienības spēli ir iedzīvotāja ieguldījums izlašu turpmākos panākumos. “Aicinu visu sporta veidu pārstāvjus novērtēt sava sporta cenu – nevis dodiet biļetes par brīvu, bet paskaidrojiet, ka ar samaksāto naudu par biļetēm jūs reāli palīdzat Latvijas izlasei,” sacīja K. Kovaļevs. Par kultūras pasākumiem iedzīvotāji Latvijā pieraduši maksāt, bet uz sporta notikumiem tipiski meklēt bezmaksas apmeklējuma iespējas.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Edgars Pukinskis prezentēja LFF un UEFA Grow veikto pētījumu par investīciju atgriezenisko ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo nozari. “Latvijā ar futbolu nodarbojas 89 000 iedzīvotāju, problēma ir tā, ka tikai 8% no visiem spēlētājiem ir meitenes. Infrastruktūra, treniņi un darbavietas – pētījumā aprēķināts, ka  Latvijas ekonomikai caur tiešo ietekmi uz ekonomiku, sociālo nozari, veselības nozari gadā dod aptuveni 45 000 000 eiro un veido ietaupījumu veselības nozarē 15 miljonu eiro apmērā,” apgalvoja E. Pukinskis. Pētījums vērš uzmanību – sports mazina saslimšanas risku ar sirds un garīga rakstura slimībām, veicina dzīvesprieku un stiprina veselību.

Jāpiebilst, ar līdzīgu filozofiju strādā Eiropas Komisija (EK), kas ir Eiropas Sporta nedēļas iniciators. EK akcentē, ka sports un fiziskās aktivitātes ievērojami sekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti, rosinot sportu un fiziskās aktivitātes Eiropā.

Lai diskutētu par aktuālo sporta finansējuma jautājumu un nozares nākotnes attīstību, Latvijas Sporta federāciju padome Eiropas Sporta nedēļas laikā rīkoja forumu “Finansējums sportā jeb cik maksā sports?”. Tas pulcēja vairāk nekā 20 runātāju – atzītu nozares ekspertu, lai skatītu būtiskākos jautājumus par sporta finansējumu Latvijā: kāds tas ir, cik liels ir valsts un sponsoru atbalsts, privāto līdzekļu ieguldījums, ģimenes entuziasms un vai ir vēl kādas alternatīvas, kā finansēt sportisko izaugsmi ilgtermiņā. Tāpat arī eksperti skatīja pasaules tendences un sporta finansējuma piemērus.

Eiropas Sporta nedēļa Latvijā un visā Eiropā notiek ceturto gadu, šogad tā norisinās no 23. līdz 30. septembrim ar mērķi – mainīt iedzīvotāju paradumus un aicināt būt fiziski aktīvākiem.